[Autoliste] Re: Auto - dārgs prieks

[Māra Niedra]

J.Kučinskis spēj radīt rakstu darbu uz n lapām, 2011. gadā spredelējot par Latvijas pievienošanos kaut kam, kam Latvija ir pievienojusies 19 gadus atpakaļ. Man pietiek ar vienu šādu reizi, lai autors kā informācijas avots tiktu izmests no uzmanības vērto listes.
maara
 
Nu ..par Vācijas attīstību var palasīt šeit

http://www.tautasforums.lv/?p=1518


naudas reformas ietvaros tika anulēti visi līdz 1945. gadam radītie Vācijas ārējie parādi, bet Valsts un pašvaldību iekšējie parādi tika samazināti 10 reizes. Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem bija bezdarba pieaugums 1948. un 1949. gadā, taču šī negatīvā parādība tika mērķtiecīgi un enerģiski apkarota, sākot plašu darbavietu radīšanas programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta un regulēta programma, nevis paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto neredzamo roku. Pēckara reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu brīvā tirgus teorijas, bet vairāk pēc Fridriha Lista nacionālās ekonomikas modeļa. Līdz ar to bieži vien aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma. Pakāpeniskā cenu atbrīvošana un citi liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka terapijas akti (kā nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet gan likumsakarīgas un izsvērtas reālās tautsaimniecības augšanas sekas. Sagrautās Vācijas atjaunošanā liela nozīme bija arī sabiedriskajiem darbiem, kuros līdz apmēram 1950. gadam tika iesaistīti visi Vācijas iedzīvotāji.

Maršala plāns Vācijā no ASV puses nebija tīri nesavtīgs akts, bet tomēr abpusēji izdevīgs. Palīdzība īstenojās kā atmaksājami kredīti Rietumvācijas privātsektoram, kas tika izsniegti ar nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem tiks iepirkti ASV pārtikas produkti, patēriņa preces, izejvielas un cita Vācijas industrijai nepieciešamā produkcija. Kredīti bija jāatmaksā vācu markās. Šim nolūkam 1948. gada novembrī Frankfurtē tika dibināta Rekonstrukcijas banka  (Kreditaustalt für Wiederaufbau – KfW), kas apkalpoja Maršala plāna kredītus, bet saņemtos līdzekļus reinvestēja noteiktos industrijas sektoros un infrastruktūrā kā attīstībai piemērotus vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītus. Gandrīz 50 gadus KfW uzticīgi kalpo kā nozīmīgākais valsts regulētais ekonomikas stimulēšanas instruments. Pašlaik KfW (Latvijā līdzīgu misiju varētu uzņemties Latvijas Hipotēku un zemes banka – J.K.) ik gadu Vācijas industrijā iegulda ap 40 miljardiem marku jeb 26,3 miljardiem dolāru ražošanai piemērota kredīta. Bet šā ekonomikas dzinēja sākums bija 1,4 miljardi ASV dolāru. Tas ir paraugs teicamai industriālajai kredītpolitikai.


ramonz




On 2012.03.31. 21:35, Juris Knakis wrote: 


  Tev pilnīga taisnība , Māra! :-) Jeb , kā krievu TV viens pilsonis par ielu / ceļu tēmu sāka
  aurot : " Ko, Maskavā bedres? Pēterburgā bedres? Jūs uz Ņujorku aizbrauciet, vot tur 
  jūs redzēsiet, kas ir bedres uz ielām!" :-))))))))))
  Aizko, ja par grāmatvežiem, tad bija reiz Vācijā patiešām grāmatvedis, Ludvigs vārdā,
  un pēckara Vācijā , ar kuras izpostītību varētu salīdzināt Latviju vienīgi pēc 1. Pasaules
  kara, viņš kopā ar čomu Konrādu sarīkoja taaaaaaaadu ekonomisko "lēcienu", ka 
  vēl tagad pasaule godā tur "saldo pārīti" - Konrādu Adenaueru un Ludvigu Erhardu :-)
  Viņiem kaut kā arī pēc "Gitļera" Vācijas sagrāves nebija piemirsies vienkāršais vācu
  vārdiņš "die Ehre" (gods)...
  Ruu


   




--------------------------------------------------------------------------------
_______________________________________________
Autoliste mailing list
Autoliste at lists.autoliste.lv
http://lists.autoliste.lv/mailman/listinfo/autoliste
-------------- next part --------------
An HTML attachment was scrubbed...
URL: <http://lists.autoliste.lv/pipermail/autoliste/attachments/20120404/12de1286/attachment.html>