<HTML><HEAD>
<META content="text/html; charset=UTF-8" http-equiv=Content-Type></HEAD>
<BODY dir=ltr bgColor=#ffffff text=#000000>
<DIV dir=ltr>
<DIV style="FONT-FAMILY: 'Calibri'; COLOR: #000000; FONT-SIZE: 12pt">
<DIV>
<DIV
style="FONT-STYLE: normal; DISPLAY: inline; FONT-FAMILY: 'Calibri'; COLOR: #000000; FONT-SIZE: small; FONT-WEIGHT: normal; TEXT-DECORATION: none">J.Kučinskis
spēj radīt rakstu darbu uz n lapām, 2011. gadā spredelējot par Latvijas
pievienošanos kaut kam, kam Latvija ir pievienojusies 19 gadus atpakaļ. Man
pietiek ar vienu šādu reizi, lai autors kā informācijas avots tiktu izmests no
uzmanības vērto listes.</DIV></DIV>
<DIV>
<DIV
style="FONT-STYLE: normal; DISPLAY: inline; FONT-FAMILY: 'Calibri'; COLOR: #000000; FONT-SIZE: small; FONT-WEIGHT: normal; TEXT-DECORATION: none">maara</DIV></DIV>
<DIV>
<DIV
style="FONT-STYLE: normal; DISPLAY: inline; FONT-FAMILY: 'Calibri'; COLOR: #000000; FONT-SIZE: small; FONT-WEIGHT: normal; TEXT-DECORATION: none"> </DIV></DIV>
<DIV>
<DIV
style="FONT-STYLE: normal; DISPLAY: inline; FONT-FAMILY: 'Calibri'; COLOR: #000000; FONT-SIZE: small; FONT-WEIGHT: normal; TEXT-DECORATION: none"></DIV> </DIV>
<DIV
style="FONT-STYLE: normal; DISPLAY: inline; FONT-FAMILY: 'Calibri'; COLOR: #000000; FONT-SIZE: small; FONT-WEIGHT: normal; TEXT-DECORATION: none">Nu
..par Vācijas attīstību var palasīt šeit<BR><BR><A
href="http://www.tautasforums.lv/?p=1518">http://www.tautasforums.lv/?p=1518</A><BR><BR>
<P
style="TEXT-ALIGN: left; PADDING-BOTTOM: 0px; WIDOWS: 2; TEXT-TRANSFORM: none; BACKGROUND-COLOR: rgb(255,255,255); TEXT-INDENT: 0px; MARGIN: 10px 0px; PADDING-LEFT: 0px; LETTER-SPACING: normal; PADDING-RIGHT: 0px; FONT: 13px arial, helvetica, sans-serif; WHITE-SPACE: normal; ORPHANS: 2; COLOR: rgb(51,51,51); WORD-SPACING: 0px; PADDING-TOP: 0px; -webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px">naudas
reformas ietvaros tika anulēti visi līdz 1945. gadam radītie Vācijas ārējie
parādi, bet Valsts un pašvaldību iekšējie parādi tika samazināti 10 reizes.
Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem bija bezdarba pieaugums 1948.
un 1949. gadā, taču šī negatīvā parādība tika mērķtiecīgi un enerģiski apkarota,
sākot plašu darbavietu radīšanas programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta
un regulēta programma, nevis paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto
neredzamo roku. Pēckara reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu brīvā tirgus
teorijas, bet vairāk pēc Fridriha Lista nacionālās ekonomikas modeļa. Līdz ar to
bieži vien aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma. Pakāpeniskā cenu
atbrīvošana un citi liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka terapijas
akti (kā nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet gan likumsakarīgas un izsvērtas
reālās tautsaimniecības augšanas sekas. Sagrautās Vācijas atjaunošanā liela
nozīme bija arī sabiedriskajiem darbiem, kuros līdz apmēram 1950. gadam tika
iesaistīti visi Vācijas iedzīvotāji.</P>
<P
style="TEXT-ALIGN: left; PADDING-BOTTOM: 0px; WIDOWS: 2; TEXT-TRANSFORM: none; BACKGROUND-COLOR: rgb(255,255,255); TEXT-INDENT: 0px; MARGIN: 10px 0px; PADDING-LEFT: 0px; LETTER-SPACING: normal; PADDING-RIGHT: 0px; FONT: 13px arial,helvetica,sans-serif; WHITE-SPACE: normal; ORPHANS: 2; COLOR: rgb(51,51,51); WORD-SPACING: 0px; PADDING-TOP: 0px">Maršala
plāns Vācijā no ASV puses nebija tīri nesavtīgs akts, bet tomēr abpusēji
izdevīgs. Palīdzība īstenojās kā atmaksājami kredīti Rietumvācijas
privātsektoram, kas tika izsniegti ar nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem tiks
iepirkti ASV pārtikas produkti, patēriņa preces, izejvielas un cita Vācijas
industrijai nepieciešamā produkcija. Kredīti bija jāatmaksā vācu markās. Šim
nolūkam 1948. gada novembrī Frankfurtē tika dibināta Rekonstrukcijas banka
(<EM>Kreditaustalt für Wiederaufbau</EM><SPAN
class=Apple-converted-space> </SPAN>– KfW), kas apkalpoja Maršala plāna
kredītus, bet saņemtos līdzekļus reinvestēja noteiktos industrijas sektoros un
infrastruktūrā kā attīstībai piemērotus vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītus.
Gandrīz 50 gadus KfW uzticīgi kalpo kā nozīmīgākais valsts regulētais ekonomikas
stimulēšanas instruments. Pašlaik KfW (Latvijā līdzīgu misiju varētu uzņemties
Latvijas Hipotēku un zemes banka – J.K.) ik gadu Vācijas industrijā iegulda ap
40 miljardiem marku jeb 26,3 miljardiem dolāru ražošanai piemērota kredīta. Bet
šā ekonomikas dzinēja sākums bija 1,4 miljardi ASV dolāru. Tas ir paraugs
teicamai industriālajai kredītpolitikai.<BR></P>
<P
style="TEXT-ALIGN: left; PADDING-BOTTOM: 0px; WIDOWS: 2; TEXT-TRANSFORM: none; BACKGROUND-COLOR: rgb(255,255,255); TEXT-INDENT: 0px; MARGIN: 10px 0px; PADDING-LEFT: 0px; LETTER-SPACING: normal; PADDING-RIGHT: 0px; FONT: 13px arial, helvetica, sans-serif; WHITE-SPACE: normal; ORPHANS: 2; COLOR: rgb(51,51,51); WORD-SPACING: 0px; PADDING-TOP: 0px; -webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px">ramonz<BR></P><BR><BR>On
2012.03.31. 21:35, Juris Knakis wrote:
<BLOCKQUOTE cite=mid:1333218953.4f774e89bb437@mail.inbox.lv type="cite">
<BLOCKQUOTE
style="BORDER-LEFT: #cccccc 1px solid; MARGIN: 0pt 0pt 0pt 0.8ex; PADDING-LEFT: 1ex"><BR></BLOCKQUOTE>Tev
pilnīga taisnība , Māra! :-) Jeb , kā krievu TV viens pilsonis par ielu / ceļu
tēmu sāka<BR>aurot : " Ko, Maskavā bedres? Pēterburgā bedres? Jūs uz Ņujorku
aizbrauciet, vot tur <BR>jūs redzēsiet, kas ir bedres uz ielām!"
:-))))))))))<BR>Aizko, ja par grāmatvežiem, tad bija reiz Vācijā patiešām
grāmatvedis, Ludvigs vārdā,<BR>un pēckara Vācijā , ar kuras izpostītību varētu
salīdzināt Latviju vienīgi pēc 1. Pasaules<BR>kara, viņš kopā ar čomu Konrādu
sarīkoja taaaaaaaadu ekonomisko "lēcienu", ka <BR>vēl tagad pasaule godā tur
"saldo pārīti" - Konrādu Adenaueru un Ludvigu Erhardu :-)<BR>Viņiem kaut kā
arī pēc "Gitļera" Vācijas sagrāves nebija piemirsies vienkāršais
vācu<BR>vārdiņš "die Ehre" (gods)...<BR>Ruu<BR>
<DIV id=sig_lower><BR> </DIV></BLOCKQUOTE><BR>
<P>
<HR>
_______________________________________________<BR>Autoliste mailing
list<BR>Autoliste@lists.autoliste.lv<BR>http://lists.autoliste.lv/mailman/listinfo/autoliste<BR></DIV></DIV></DIV></BODY></HTML>