[Autoliste] Re: Auto - dārgs prieks

[ramonz]

Nu ..par Vācijas attīstību var palasīt šeit

http://www.tautasforums.lv/?p=1518

naudas reformas ietvaros tika anulēti visi līdz 1945. gadam radītie 
Vācijas ārējie parādi, bet Valsts un pašvaldību iekšējie parādi tika 
samazināti 10 reizes. Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem 
bija bezdarba pieaugums 1948. un 1949. gadā, taču šī negatīvā parādība 
tika mērķtiecīgi un enerģiski apkarota, sākot plašu darbavietu radīšanas 
programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta un regulēta programma, 
nevis paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto neredzamo 
roku. Pēckara reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu brīvā tirgus 
teorijas, bet vairāk pēc Fridriha Lista nacionālās ekonomikas modeļa. 
Līdz ar to bieži vien aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma. 
Pakāpeniskā cenu atbrīvošana un citi liberalizācijas pasākumi nebija 
patvaļīgi šoka terapijas akti (kā nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet 
gan likumsakarīgas un izsvērtas reālās tautsaimniecības augšanas sekas. 
Sagrautās Vācijas atjaunošanā liela nozīme bija arī sabiedriskajiem 
darbiem, kuros līdz apmēram 1950. gadam tika iesaistīti visi Vācijas 
iedzīvotāji.

Maršala plāns Vācijā no ASV puses nebija tīri nesavtīgs akts, bet tomēr 
abpusēji izdevīgs. Palīdzība īstenojās kā atmaksājami kredīti 
Rietumvācijas privātsektoram, kas tika izsniegti ar nosacījumu, ka par 
šiem līdzekļiem tiks iepirkti ASV pārtikas produkti, patēriņa preces, 
izejvielas un cita Vācijas industrijai nepieciešamā produkcija. Kredīti 
bija jāatmaksā vācu markās. Šim nolūkam 1948. gada novembrī Frankfurtē 
tika dibināta Rekonstrukcijas banka  (/Kreditaustalt für Wiederaufbau/– 
KfW), kas apkalpoja Maršala plāna kredītus, bet saņemtos līdzekļus 
reinvestēja noteiktos industrijas sektoros un infrastruktūrā kā 
attīstībai piemērotus vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītus. Gandrīz 50 
gadus KfW uzticīgi kalpo kā nozīmīgākais valsts regulētais ekonomikas 
stimulēšanas instruments. Pašlaik KfW (Latvijā līdzīgu misiju varētu 
uzņemties Latvijas Hipotēku un zemes banka – J.K.) ik gadu Vācijas 
industrijā iegulda ap 40 miljardiem marku jeb 26,3 miljardiem dolāru 
ražošanai piemērota kredīta. Bet šā ekonomikas dzinēja sākums bija 1,4 
miljardi ASV dolāru. Tas ir paraugs teicamai industriālajai kredītpolitikai.

ramonz



On 2012.03.31. 21:35, Juris Knakis wrote:
>
>
> Tev pilnīga taisnība , Māra! :-) Jeb , kā krievu TV viens pilsonis par 
> ielu / ceļu tēmu sāka
> aurot : " Ko, Maskavā bedres? Pēterburgā bedres? Jūs uz Ņujorku 
> aizbrauciet, vot tur
> jūs redzēsiet, kas ir bedres uz ielām!" :-))))))))))
> Aizko, ja par grāmatvežiem, tad bija reiz Vācijā patiešām grāmatvedis, 
> Ludvigs vārdā,
> un pēckara Vācijā , ar kuras izpostītību varētu salīdzināt Latviju 
> vienīgi pēc 1. Pasaules
> kara, viņš kopā ar čomu Konrādu sarīkoja taaaaaaaadu ekonomisko 
> "lēcienu", ka
> vēl tagad pasaule godā tur "saldo pārīti" - Konrādu Adenaueru un 
> Ludvigu Erhardu :-)
> Viņiem kaut kā arī pēc "Gitļera" Vācijas sagrāves nebija piemirsies 
> vienkāršais vācu
> vārdiņš "die Ehre" (gods)...
> Ruu
>

-------------- next part --------------
An HTML attachment was scrubbed...
URL: <http://lists.autoliste.lv/pipermail/autoliste/attachments/20120404/8a7e60aa/attachment.html>