<html>
<head>
<meta content="text/html; charset=UTF-8" http-equiv="Content-Type">
</head>
<body bgcolor="#FFFFFF" text="#000000">
Nu ..par Vācijas attīstību var palasīt šeit<br>
<br>
<a href="http://www.tautasforums.lv/?p=1518">http://www.tautasforums.lv/?p=1518</a><br>
<br>
<p style="margin-top: 10px; margin-right: 0px; margin-bottom: 10px;
margin-left: 0px; padding-top: 0px; padding-right: 0px;
padding-bottom: 0px; padding-left: 0px; color: rgb(51, 51, 51);
font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px;
font-style: normal; font-variant: normal; font-weight: normal;
letter-spacing: normal; line-height: normal; orphans: 2;
text-align: left; text-indent: 0px; text-transform: none;
white-space: normal; widows: 2; word-spacing: 0px;
-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px;
background-color: rgb(255, 255, 255); ">naudas reformas ietvaros
tika anulēti visi līdz 1945. gadam radītie Vācijas ārējie parādi,
bet Valsts un pašvaldību iekšējie parādi tika samazināti 10
reizes. Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem bija
bezdarba pieaugums 1948. un 1949. gadā, taču šī negatīvā parādība
tika mērķtiecīgi un enerģiski apkarota, sākot plašu darbavietu
radīšanas programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta un
regulēta programma, nevis paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita
daudzināto neredzamo roku. Pēckara reformas Vācijā nenotika pēc
anglosakšu brīvā tirgus teorijas, bet vairāk pēc Fridriha Lista
nacionālās ekonomikas modeļa. Līdz ar to bieži vien aplami tiek
interpretēta Ludviga Erharda loma. Pakāpeniskā cenu atbrīvošana un
citi liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka terapijas akti
(kā nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet gan likumsakarīgas un
izsvērtas reālās tautsaimniecības augšanas sekas. Sagrautās
Vācijas atjaunošanā liela nozīme bija arī sabiedriskajiem darbiem,
kuros līdz apmēram 1950. gadam tika iesaistīti visi Vācijas
iedzīvotāji.</p>
<p style="margin: 10px 0px; padding: 0px; color: rgb(51, 51, 51);
font-family: Arial,Helvetica,sans-serif; font-size: 13px;
font-style: normal; font-variant: normal; font-weight: normal;
letter-spacing: normal; line-height: normal; orphans: 2;
text-align: left; text-indent: 0px; text-transform: none;
white-space: normal; widows: 2; word-spacing: 0px;
background-color: rgb(255, 255, 255);">Maršala plāns Vācijā no ASV
puses nebija tīri nesavtīgs akts, bet tomēr abpusēji izdevīgs.
Palīdzība īstenojās kā atmaksājami kredīti Rietumvācijas
privātsektoram, kas tika izsniegti ar nosacījumu, ka par šiem
līdzekļiem tiks iepirkti ASV pārtikas produkti, patēriņa preces,
izejvielas un cita Vācijas industrijai nepieciešamā produkcija.
Kredīti bija jāatmaksā vācu markās. Šim nolūkam 1948. gada
novembrī Frankfurtē tika dibināta Rekonstrukcijas banka (<em>Kreditaustalt
für Wiederaufbau</em><span class="Apple-converted-space"> </span>–
KfW), kas apkalpoja Maršala plāna kredītus, bet saņemtos līdzekļus
reinvestēja noteiktos industrijas sektoros un infrastruktūrā kā
attīstībai piemērotus vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītus.
Gandrīz 50 gadus KfW uzticīgi kalpo kā nozīmīgākais valsts
regulētais ekonomikas stimulēšanas instruments. Pašlaik KfW
(Latvijā līdzīgu misiju varētu uzņemties Latvijas Hipotēku un
zemes banka – J.K.) ik gadu Vācijas industrijā iegulda ap 40
miljardiem marku jeb 26,3 miljardiem dolāru ražošanai piemērota
kredīta. Bet šā ekonomikas dzinēja sākums bija 1,4 miljardi ASV
dolāru. Tas ir paraugs teicamai industriālajai kredītpolitikai.<br>
</p>
<p style="margin-top: 10px; margin-right: 0px; margin-bottom: 10px;
margin-left: 0px; padding-top: 0px; padding-right: 0px;
padding-bottom: 0px; padding-left: 0px; color: rgb(51, 51, 51);
font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px;
font-style: normal; font-variant: normal; font-weight: normal;
letter-spacing: normal; line-height: normal; orphans: 2;
text-align: left; text-indent: 0px; text-transform: none;
white-space: normal; widows: 2; word-spacing: 0px;
-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px;
background-color: rgb(255, 255, 255); ">ramonz<br>
</p>
<br>
<br>
On 2012.03.31. 21:35, Juris Knakis wrote:
<blockquote cite="mid:1333218953.4f774e89bb437@mail.inbox.lv"
type="cite">
<blockquote style="border-left: 1px solid #cccccc; margin: 0pt 0pt
0pt 0.8ex; padding-left: 1ex"><br>
</blockquote>
Tev pilnīga taisnība , Māra! :-) Jeb , kā krievu TV viens pilsonis
par ielu / ceļu tēmu sāka<br>
aurot : " Ko, Maskavā bedres? Pēterburgā bedres? Jūs uz Ņujorku
aizbrauciet, vot tur <br>
jūs redzēsiet, kas ir bedres uz ielām!" :-))))))))))<br>
Aizko, ja par grāmatvežiem, tad bija reiz Vācijā patiešām
grāmatvedis, Ludvigs vārdā,<br>
un pēckara Vācijā , ar kuras izpostītību varētu salīdzināt Latviju
vienīgi pēc 1. Pasaules<br>
kara, viņš kopā ar čomu Konrādu sarīkoja taaaaaaaadu ekonomisko
"lēcienu", ka <br>
vēl tagad pasaule godā tur "saldo pārīti" - Konrādu Adenaueru un
Ludvigu Erhardu :-)<br>
Viņiem kaut kā arī pēc "Gitļera" Vācijas sagrāves nebija
piemirsies vienkāršais vācu<br>
vārdiņš "die Ehre" (gods)...<br>
Ruu<br>
<div id="sig_lower"> <br>
</div>
</blockquote>
<br>
</body>
</html>