[Autoliste] Re: OFFT: Re: Re: Sveicieni no Rumānijas/Igaunijas

Reinholds Zviedris reinholds at dagmaara.lv
Fri Sep 9 00:03:03 EEST 2011


Nu, ar! Atradis, kuru piesaukt par paraugu - Kučinski! Tas džeks slimo ar
grafomāniju... un viņu par pilnu ņemt nevar.

/Reinis

2011/9/8 ramonz <krani at inbox.lv>

>  vispār par vācijas attīstību raksta šādi:
>
> http://www.tautasforums.lv/?p=1518
>
> Mācību grāmatās Vācijas pēckara uzplaukums parasti tiek izskaidrots ar
> trijiem galvenajiem faktoriem: sekmīgo naudas reformu, Ludviga Erharda
> liberalizācijas programmu un ASV īstenoto Maršala plānu. Tomēr šāds
> skaidrojums ir pārāk vienkāršots un nepilnīgs.
>
> Vācija pēc kara bija sagrauta un okupēta, un okupācijas administrācija
> aktīvi iejaucās visās dzīves jomās, lai nepieļautu Vācijas militārisma un
> varenības atjaunošanos. 1946. gada 28. martā Sabiedroto kontroles padome
> apstiprināja Vācijas deindustrializācijas pirmo programmu t.s. Morgentau (
> *Morgenthau*) plāna ietvaros. Salīdzinājumā ar 1938. gada līmeni, šis
> plāns paredzēja industriālo ražošanu samazināt par 45 - 50 procentiem,
> pilnīgi aizliegt alumīnija, gultņu, traktoru, lielo darbgaldu ražošanu, kā
> arī smago mašīnbūvi. Darbgaldu ražošana nedrīkstēja pārsniegt 11%, ķīmiskā
> rūpniecība - 40%, elektrības ražošana - 16% no 1938. gada līmeņa. Gadā
> drīkstēja izlaist ne vairāk kā 40000 kravas automobiļu un tikpat daudz
> pasažieru transporta līdzekļu. Tika sākta industriālo objektu demontāža un
> izvešana kara repariāciju programmas ietvaros. Līdz 1949. gada beigām
> Rietumu okupācijas zonās tika demontētas vairāk nekā 300 rūpnīcas (4 - 7%
> industriālā potenciāla), bet Austrumu zonā pat puse rūpnīcu. Kā redzam,
> Morgentau plāns ļoti atgādina Austrumeiropas deindustrializāciju pēc 1990.
> gada. Maršala plāna ietvaros Rietumvācija saņēma tikai 1412,8 miljonus
> dolāru, kas bija daudz mazāk nekā saņēma Lielbritānija, Francija, Itālija
> vai Beneluksa valstis. Šī palīdzība bija daudz mazāka par demontētā
> industriālā potenciāla vērtību.
>
> Tomēr līdz ar aukstā kara sākumu un karadarbību Korejā Rietumu sabiedroto
> attieksme pret Vāciju mainījās. Turklāt dzīvā atmiņā vēl bija tuvredzīgā
> Vācijas finansiālās žņaugšanas politika Versaļas līguma ietvaros pēc I
> pasaules kara, kas veicināja Hitlera nākšanu pie varas.
>
> Naudas reformu Rietumvācijā 1948. gada jūnijā veica Amerikāņu militārā
> valdība (OMGUS), kurā L. Erhards bija t.s. B zonas ekonomiskās padomes
> ekonomiskais direktors. Reformas galvenais mērķis bija atbrīvoties no kara
> ekonomikas vajadzībām uzpūstās reihsmarku masas. Reformas ietvaros katrs
> Rietumvācijas iedzīvotājs 60 reihsmarkas varēja apmainīt pret 60 doičmarkām,
> pārpalikušās reihsmarkas tika izņemtas no apgrozījuma. Frankfurtē tika
> nodibināta Vācijas zemju banka (*Bank Deutscher Länder*), kurai vienīgajai
> bija tiesības emitēt jaunas doičmarkas.
>
> Bez tam naudas reformas ietvaros tika anulēti visi līdz 1945. gadam radītie
> Vācijas ārējie parādi, bet Valsts un pašvaldību iekšējie parādi tika
> samazināti 10 reizes. Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem bija
> bezdarba pieaugums 1948. un 1949. gadā, taču šī negatīvā parādība tika
> mērķtiecīgi un enerģiski apkarota, sākot plašu darbavietu radīšanas
> programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta un regulēta programma, nevis
> paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto neredzamo roku. Pēckara
> reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu brīvā tirgus teorijas, bet vairāk
> pēc Fridriha Lista nacionālās ekonomikas modeļa. Līdz ar to bieži vien
> aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma. Pakāpeniskā cenu atbrīvošana
> un citi liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka terapijas akti (kā
> nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet gan likumsakarīgas un izsvērtas reālās
> tautsaimniecības augšanas sekas. Sagrautās Vācijas atjaunošanā liela nozīme
> bija arī sabiedriskajiem darbiem, kuros līdz apmēram 1950. gadam tika
> iesaistīti visi Vācijas iedzīvotāji.
>
> Maršala plāns Vācijā no ASV puses nebija tīri nesavtīgs akts, bet tomēr
> abpusēji izdevīgs. Palīdzība īstenojās kā atmaksājami kredīti Rietumvācijas
> privātsektoram, kas tika izsniegti ar nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem
> tiks iepirkti ASV pārtikas produkti, patēriņa preces, izejvielas un cita
> Vācijas industrijai nepieciešamā produkcija. Kredīti bija jāatmaksā vācu
> markās. Šim nolūkam 1948. gada novembrī Frankfurtē tika dibināta
> Rekonstrukcijas banka  (*Kreditaustalt für Wiederaufbau* - KfW), kas
> apkalpoja Maršala plāna kredītus, bet saņemtos līdzekļus reinvestēja
> noteiktos industrijas sektoros un infrastruktūrā kā attīstībai piemērotus
> vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītus. Gandrīz 50 gadus KfW uzticīgi kalpo
> kā nozīmīgākais valsts regulētais ekonomikas stimulēšanas instruments.
> Pašlaik KfW (Latvijā līdzīgu misiju varētu uzņemties Latvijas Hipotēku un
> zemes banka - J.K.) ik gadu Vācijas industrijā iegulda ap 40 miljardiem
> marku jeb 26,3 miljardiem dolāru ražošanai piemērota kredīta. Bet šā
> ekonomikas dzinēja sākums bija 1,4 miljardi ASV dolāru. Tas ir paraugs
> teicamai industriālajai kredītpolitikai.
>
> Bez tam 50. gadu sākumā Rietumvācijas finansu ministrs Fricis Šēfers
> ieviesa tādu nodokļu sistēmu, kas sekmēja mazo un vidējo uzņēmumu (*
> Mittelstand*) darbību, it īpaši uz eksportu orientētu darbgaldu ražošanu,
> kas Vāciju šai nozarē pacēla stratēģiskos augstumos. Līdz ar to 60%
> darbaspēka Vācijā nodarbināti kompānijās, kurās strādā mazāk nekā 500
> cilvēku. Šādas firmas valstij dod ap 70% nodokļu. Tikai viens procents no
> apmēram 2 miljoniem Vācijas industriālo kompāniju nodarbina vairāk par 500
> strādnieku. Īpaša uzmanība pēckara Rietumvācijā tika veltīta vispārējai un
> profesionālai izglītībai, kas cēla speciālistu kvalifikāciju.
>
> Principiem, pēc kuriem attīstījās pēckara Rietumvācijas ekonomika, ir
> dziļas vēsturiskās saknes, kas sniedzas līdz nacionālās ekonomikas
> pamatlicējam un t.s. amerikāņu politekonomiskās sistēmas līdzautoram
> Fridriham Listam (1789 - 1846). Latvijas pārgudrie politiķi daudzas Lista
> idejas droši vien nosauktu par sociālistiskām, bet padomju ekonomisti Listu
> savulaik nodēvēja par "buržuāzisko nacionālistu vācu gaumē". Vācijas muitas
> savienības (*Zollverein*) organizētāju F.Listu var uzskatīt par patieso
> Vācijas apvienotāju. 1931. gada 16. un 17. septembrī Fridriha Lista
> biedrības paspārnē notika ievērojamāko vācu ekonomistu apspriede, kuras
> mērķis bija vienoties par pasākumiem, kas ļautu pārvarēt Lielo depresiju.
> Sanāksmē piedalījās Reihsbankas prezidents Hanss Luters un apmēram 40 citu
> ietekmīgu valsts ierēdņu, kuru vidū bija arī vēlākais sociālās tirgus
> ekonomikas 50. gadu teorētiķis Viljams Ropke. Par apspriedes konceptuālo
> pamatu kalpoja ekonomikas ministrijas ierēdņa Dr. Vilhelma Lautenbaha
> memorands, kura teksts plašākai publikai kļuva zināms tikai 1991. gadā.
>
> Lautenbaha memorandā "Ekonomiskās atveseļošanās izredzes caur investīcijām
> un kredītu ekspansiju" uzsvērts, ka ekonomisku un finansiālu sarežģījumu
> pārvarēšanas dabiskais ceļš ir nevis ekonomikas sašaurināšana, bet gan tās
> aktivitāšu paplašināšana. Tomēr Lautenbahs noraida angļu ekonomista Keinsa
> ieteikto efektīvā pieprasījuma finansiālo stimulēšanu, paaugstinot algas,
> pensijas un pabalstus patēriņa preču iegādei (Latvijā šo metodi popularizē
> G. Libermanis), bet iesaka ieguldīt līdzekļus veselīgai ekonomikai
> nepieciešamos infrastruktūras projektos, kas ne vien atjauno strādājošo
> cilvēku pirktspēju, bet arī rada reālu ekonomiskā potenciāla pieaugumu jeb
> ekonomisko papildvērtību, kā arī atdzīvina pārējās tautsaimniecības jomas.
>
>
> ---------------------------------------------
> A vot šitais jau atgādina nolādētā revanšista un vispār fašista Konrāda
> Adenauera
> tēzes. Kur tās noveda Vāciju, visi zinām!!! :-) :-) :-)
> Ruu
>
>
-------------- next part --------------
An HTML attachment was scrubbed...
URL: <http://lists.autoliste.lv/pipermail/autoliste/attachments/20110909/df31897b/attachment.html>


More information about the Autoliste mailing list