[Autoliste] Re: OFFT: Re: Re: Sveicieni no Rumānijas/Igaunijas

[Māra Niedra]

oi un kaa veel lasiijis. kaadu briidi bijaam sii kunga rakstu pateereetaaji, 
tak papeetot dziljaak vinja piesauktos faktus. ja paris rakstos kaut kaads 
ir, maigi sakot, apsaubaams, peecaak jau palauties uz vinja gara darbiem var 
tikai ...ee... ideaalists? :D viens no jaukiem piemeriem - sa gada pavasarii 
aktiiva prasiisana valdibai ratificeet dokumentu, ko Latvija, ak, ir 
nodarijusi turpat divdesmit gadus atpakalj. un ta regulari. betnu ok - 
katram savs. ari citiem ir fani, ziediem un salmu cepureem rotaajusaas - par 
ko gan lai Kucinskim taadi nebuutu :)
maara

Un atkal kaads atbild nelasiijis ... Raxtiitajaa nav grafomaanija, bet faktu
apkopojums.

From: Reinholds Zviedris
Sent: Friday, September 09, 2011 12:03 AM
To: Viss par un ap auto!
Subject: [Autoliste] Re:OFFT: Re: Re: Sveicieni no Rumānijas/Igaunijas

Nu, ar! Atradis, kuru piesaukt par paraugu - Kučinski! Tas džeks slimo ar
grafomāniju... un viņu par pilnu ņemt nevar.

/Reinis


2011/9/8 ramonz <krani at inbox.lv>

vispār par vācijas attīstību raksta šādi:

http://www.tautasforums.lv/?p=1518

Mācību grāmatās Vācijas pēckara uzplaukums parasti tiek izskaidrots ar
trijiem galvenajiem faktoriem: sekmīgo naudas reformu, Ludviga Erharda
liberalizācijas programmu un ASV īstenoto Maršala plānu. Tomēr šāds
skaidrojums ir pārāk vienkāršots un nepilnīgs.

Vācija pēc kara bija sagrauta un okupēta, un okupācijas administrācija
aktīvi iejaucās visās dzīves jomās, lai nepieļautu Vācijas militārisma un
varenības atjaunošanos. 1946. gada 28. martā Sabiedroto kontroles padome
apstiprināja Vācijas deindustrializācijas pirmo programmu t.s. Morgentau
(Morgenthau) plāna ietvaros. Salīdzinājumā ar 1938. gada līmeni, šis plāns
paredzēja industriālo ražošanu samazināt par 45 – 50 procentiem, pilnīgi
aizliegt alumīnija, gultņu, traktoru, lielo darbgaldu ražošanu, kā arī smago
mašīnbūvi. Darbgaldu ražošana nedrīkstēja pārsniegt 11%, ķīmiskā
rūpniecība – 40%, elektrības ražošana – 16% no 1938. gada līmeņa. Gadā
drīkstēja izlaist ne vairāk kā 40000 kravas automobiļu un tikpat daudz
pasažieru transporta līdzekļu. Tika sākta industriālo objektu demontāža un
izvešana kara repariāciju programmas ietvaros. Līdz 1949. gada beigām
Rietumu okupācijas zonās tika demontētas vairāk nekā 300 rūpnīcas (4 – 7%
industriālā potenciāla), bet Austrumu zonā pat puse rūpnīcu. Kā redzam,
Morgentau plāns ļoti atgādina Austrumeiropas deindustrializāciju pēc 1990.
gada. Maršala plāna ietvaros Rietumvācija saņēma tikai 1412,8 miljonus
dolāru, kas bija daudz mazāk nekā saņēma Lielbritānija, Francija, Itālija
vai Beneluksa valstis. Šī palīdzība bija daudz mazāka par demontētā
industriālā potenciāla vērtību.

Tomēr līdz ar aukstā kara sākumu un karadarbību Korejā Rietumu sabiedroto
attieksme pret Vāciju mainījās. Turklāt dzīvā atmiņā vēl bija tuvredzīgā
Vācijas finansiālās žņaugšanas politika Versaļas līguma ietvaros pēc I
pasaules kara, kas veicināja Hitlera nākšanu pie varas.

Naudas reformu Rietumvācijā 1948. gada jūnijā veica Amerikāņu militārā
valdība (OMGUS), kurā L. Erhards bija t.s. B zonas ekonomiskās padomes
ekonomiskais direktors. Reformas galvenais mērķis bija atbrīvoties no kara
ekonomikas vajadzībām uzpūstās reihsmarku masas. Reformas ietvaros katrs
Rietumvācijas iedzīvotājs 60 reihsmarkas varēja apmainīt pret 60 doičmarkām,
pārpalikušās reihsmarkas tika izņemtas no apgrozījuma. Frankfurtē tika
nodibināta Vācijas zemju banka (Bank Deutscher Länder), kurai vienīgajai
bija tiesības emitēt jaunas doičmarkas.

Bez tam naudas reformas ietvaros tika anulēti visi līdz 1945. gadam radītie
Vācijas ārējie parādi, bet Valsts un pašvaldību iekšējie parādi tika
samazināti 10 reizes. Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem bija
bezdarba pieaugums 1948. un 1949. gadā, taču šī negatīvā parādība tika
mērķtiecīgi un enerģiski apkarota, sākot plašu darbavietu radīšanas
programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta un regulēta programma, nevis
paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto neredzamo roku. Pēckara
reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu brīvā tirgus teorijas, bet vairāk
pēc Fridriha Lista nacionālās ekonomikas modeļa. Līdz ar to bieži vien
aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma. Pakāpeniskā cenu atbrīvošana
un citi liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka terapijas akti (kā
nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet gan likumsakarīgas un izsvērtas reālās
tautsaimniecības augšanas sekas. Sagrautās Vācijas atjaunošanā liela nozīme
bija arī sabiedriskajiem darbiem, kuros līdz apmēram 1950. gadam tika
iesaistīti visi Vācijas iedzīvotāji.

Maršala plāns Vācijā no ASV puses nebija tīri nesavtīgs akts, bet tomēr
abpusēji izdevīgs. Palīdzība īstenojās kā atmaksājami kredīti Rietumvācijas
privātsektoram, kas tika izsniegti ar nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem
tiks iepirkti ASV pārtikas produkti, patēriņa preces, izejvielas un cita
Vācijas industrijai nepieciešamā produkcija. Kredīti bija jāatmaksā vācu
markās. Šim nolūkam 1948. gada novembrī Frankfurtē tika dibināta
Rekonstrukcijas banka  (Kreditaustalt für Wiederaufbau – KfW), kas apkalpoja
Maršala plāna kredītus, bet saņemtos līdzekļus reinvestēja noteiktos
industrijas sektoros un infrastruktūrā kā attīstībai piemērotus vidēja
termiņa un ilgtermiņa kredītus. Gandrīz 50 gadus KfW uzticīgi kalpo kā
nozīmīgākais valsts regulētais ekonomikas stimulēšanas instruments. Pašlaik
KfW (Latvijā līdzīgu misiju varētu uzņemties Latvijas Hipotēku un zemes
banka – J.K.) ik gadu Vācijas industrijā iegulda ap 40 miljardiem marku jeb
26,3 miljardiem dolāru ražošanai piemērota kredīta. Bet šā ekonomikas
dzinēja sākums bija 1,4 miljardi ASV dolāru. Tas ir paraugs teicamai
industriālajai kredītpolitikai.

Bez tam 50. gadu sākumā Rietumvācijas finansu ministrs Fricis Šēfers ieviesa
tādu nodokļu sistēmu, kas sekmēja mazo un vidējo uzņēmumu (Mittelstand)
darbību, it īpaši uz eksportu orientētu darbgaldu ražošanu, kas Vāciju šai
nozarē pacēla stratēģiskos augstumos. Līdz ar to 60% darbaspēka Vācijā
nodarbināti kompānijās, kurās strādā mazāk nekā 500 cilvēku. Šādas firmas
valstij dod ap 70% nodokļu. Tikai viens procents no apmēram 2 miljoniem
Vācijas industriālo kompāniju nodarbina vairāk par 500 strādnieku. Īpaša
uzmanība pēckara Rietumvācijā tika veltīta vispārējai un profesionālai
izglītībai, kas cēla speciālistu kvalifikāciju.

Principiem, pēc kuriem attīstījās pēckara Rietumvācijas ekonomika, ir dziļas
vēsturiskās saknes, kas sniedzas līdz nacionālās ekonomikas pamatlicējam un
t.s. amerikāņu politekonomiskās sistēmas līdzautoram Fridriham Listam
(1789 – 1846). Latvijas pārgudrie politiķi daudzas Lista idejas droši vien
nosauktu par sociālistiskām, bet padomju ekonomisti Listu savulaik nodēvēja
par “buržuāzisko nacionālistu vācu gaumē”. Vācijas muitas savienības
(Zollverein) organizētāju F.Listu var uzskatīt par patieso Vācijas
apvienotāju. 1931. gada 16. un 17. septembrī Fridriha Lista biedrības
paspārnē notika ievērojamāko vācu ekonomistu apspriede, kuras mērķis bija
vienoties par pasākumiem, kas ļautu pārvarēt Lielo depresiju. Sanāksmē
piedalījās Reihsbankas prezidents Hanss Luters un apmēram 40 citu ietekmīgu
valsts ierēdņu, kuru vidū bija arī vēlākais sociālās tirgus ekonomikas 50.
gadu teorētiķis Viljams Ropke. Par apspriedes konceptuālo pamatu kalpoja
ekonomikas ministrijas ierēdņa Dr. Vilhelma Lautenbaha memorands, kura
teksts plašākai publikai kļuva zināms tikai 1991. gadā.

Lautenbaha memorandā “Ekonomiskās atveseļošanās izredzes caur investīcijām
un kredītu ekspansiju” uzsvērts, ka ekonomisku un finansiālu sarežģījumu
pārvarēšanas dabiskais ceļš ir nevis ekonomikas sašaurināšana, bet gan tās
aktivitāšu paplašināšana. Tomēr Lautenbahs noraida angļu ekonomista Keinsa
ieteikto efektīvā pieprasījuma finansiālo stimulēšanu, paaugstinot algas,
pensijas un pabalstus patēriņa preču iegādei (Latvijā šo metodi popularizē
G. Libermanis), bet iesaka ieguldīt līdzekļus veselīgai ekonomikai
nepieciešamos infrastruktūras projektos, kas ne vien atjauno strādājošo
cilvēku pirktspēju, bet arī rada reālu ekonomiskā potenciāla pieaugumu jeb
ekonomisko papildvērtību, kā arī atdzīvina pārējās tautsaimniecības jomas.



--------------------------------------------- 

A vot šitais jau atgādina nolādētā revanšista un vispār fašista Konrāda
Adenauera
tēzes. Kur tās noveda Vāciju, visi zinām!!! :-) :-) :-)
Ruu



_______________________________________________
Autoliste mailing list
Autoliste at lists.autoliste.lv
http://lists.autoliste.lv/mailman/listinfo/autoliste


_______________________________________________
Autoliste mailing list
Autoliste at lists.autoliste.lv
http://lists.autoliste.lv/mailman/listinfo/autoliste