[Autoliste] Re: Masterenes Nordic 3

[Adro]

Un atkal tev lielaa meeraa ir taisniiba.
Un padomaa, kas dariitos, ja nebuutu iespeejaas briivi doties citur?
Ieskatam var palsiit sarkano klasiki V.Laaci, piemeeram, "Putni bez
spaarniem" ;).
Nedaudz pafilosfeeshu ;)
Bez faktiski piespiedu emigraacijaam karu deelj 20.gs, 19.gs no
Latvijas peec dzimtbuushanas atcelsahanas ir izgaajushi vairaaki
ekonomiskaas emigraacijas vilnji. Meerki ljoti dazadi: Krievijas
dazaadas gubernjas + Sibiirija, abas Amerikas utt.
Iemesli? Diezgan vienkaarshi. 19.gs divas lielaas izveeles: vai doties
uz pilseetu straadaat ruupniicaa vai doties labaakas dziives
mekleejumos citur, jo, piemeeram, saak saimniekot laukos no 0 bija
ljoti gruuti (zemes noma loti augsta, izpirksanas cena arii).
Ruupnieciiba attiistiijaas taapeec, ka sheit bija pieejams shaads
darbaspeeks, pie tam laikam saliidzinoshi labi izgliitots + milziigais
Krievijas impeerijas ieksheejais tirgus, kas principaa tika speeciigi
aizsargaats ar muitas nodevu paliidziibu.
Eksporta uz otru pusi shai ruupnieciibai principaa nebija, kas
faktiski arii noteica to, ka t.s. Ulmanja Latvija pirncipaa bija
primitiiva agraara valsts bez nopietnas ruupnieciibas. Kas veelas
oponeet ar VEFu... varu tikai pateikt to, ka VEFs lielaa meera
eksisteeja tikai pateicoties protekcionismam, kuru tajaa laikaa
piekopa visa pasaule. Vai ir atminjaa kaada ruupnieciibas eksporta
prece, iznjemot, "Minoksu"?
Lai kaa buutu, LV lielaakais resurs ir cilveeki. Nedomaaju, shobriid
buutu iespeejams atjaunot lierazoshanu kaa taadu, jo sho nishu visai
veiksmiigi ir aiznjeemusi Kiina, arii Indija. LV shajaa konkurences
ciinjaa sen ir zaudeejusi, jo te nav un arii nebuus zemu izmaksu
valsts. Risinaajumi, protams, ir iespeejami, bet nedomaaju, ka kaut
viens ir iespeejams bez masiivas iejauksanaas.
Secinaajumu katrs izdara pats ;)

Ernests

2010. gada 21. oktobris 08:25 Raimonds_V <krani at inbox.lv> rakstīja:
> nu tu pavilki uz kaut ko pavisam extreemu...DD
> bet iisteniibaa, ja aizodomaajas, tad latvija reguleejot savu ekonomiku
> Latvija nav taalu no shiim lietaam... ekonomiskaa deportaacija veeroja
> lidostaa katru dienu, statistika to apliecina. nemaz nerunaajot par sociaalo
> slaanju iemiidiishanu dubljos.
>
> ramonz