Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta un regulēta programma, nevis paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto neredzamo roku. Pēckara reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu brīvā tirgus teorijas, bet vairāk pēc Fridriha Lista nacionālās ekonomikas modeļa. Līdz ar to bieži vien aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma. Pakāpeniskā cenu atbrīvošana un citi liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka terapijas akti (kā nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet gan likumsakarīgas un izsvērtas reālās tautsaimniecības augšanas sekas.<br />-----------------------------------------<br />Tieši tā! Savulaik (vēl padomju laikos!) manos nagos nāca L.Erharda grāmata, iznākusi šķiet 1950. gadu beigās,<br />nosaukums iespiedās atmiņā, jo bija tiešām "kustinošs" - "Wohlstand fuer alle" , latviski "Labklājība visiem". Cik<br />atminu, visas tevis minētās lietas tur arī tika minētas, turklāt LE pat grāmatā savu lomu it kā nobīda tādā kā pozīcijā<br />"nu, vispār es arī tur piedalījos" :-) Viņi abi ar Adenaueru un vēl salīdzinoši nelielu, bet gana ietekmīgu "vecās skolas"<br />domubiedru pulciņu , izrādās, ka izcīnīja varenas kaujas pat savas CDU partijas iekšienē - arī Vācijā tolaik netrūka<br />gribētāju kaut vai tos pašus Māršala plāna līdzekļus nošmaukt, pievākt, konsolidēt :-) Atsevišķs stāsts ir par to, kā<br />viņi abi atdzīvināja VW Volfsburgā :-) Virtuozs darbs, kur tika likti lietā visi līdzekļi - i perunāšana, i glaimošana, <br />i pazīšanās vajadzīgajās aprindās, pat "darbs" ar augstāko okupācijas varas pārstāvju (angļu un amerikāņu) sievām<br />un bērniem :-))))))))))) Un VW nenojauca, kas no tā iznāca beigās, tagad redzam :-))))))))))<br />Ruu<br /> <br /> <div id="sig_lower"> </div>