<blockquote style="border-left: 1px solid #cccccc; margin: 0pt 0pt 0pt 0.8ex; padding-left: 1ex">Tā tīri interesei - cik ilgi citās valstīs/sabiedrībās ir jāpadzīvo, lai <br /> spētu puslīdz pamatoti uzskatīt, ka "mūsējie neko", kamēr "visur pasaulē" <br /> tās piena upes ar ķīseļa krastiem. "visur pasaulē" tie labie ceļi un kas tik <br /> vēl ne. Kenijā, Burjatijā un Azerbaidžānā. Cik tālu ir jābrauc, lai saprastu <br /> kur tiešām ir "pilnībā sabrukuši ceļi", kuros "asfalts nokusis reizē ar <br /> sniegu".<br /> maara<br />---------------------------------<br /></blockquote>Tev pilnīga taisnība , Māra! :-) Jeb , kā krievu TV viens pilsonis par ielu / ceļu tēmu sāka<br />aurot : " Ko, Maskavā bedres? Pēterburgā bedres? Jūs uz Ņujorku aizbrauciet, vot tur <br />jūs redzēsiet, kas ir bedres uz ielām!" :-))))))))))<br />Aizko, ja par grāmatvežiem, tad bija reiz Vācijā patiešām grāmatvedis, Ludvigs vārdā,<br />un pēckara Vācijā , ar kuras izpostītību varētu salīdzināt Latviju vienīgi pēc 1. Pasaules<br />kara, viņš kopā ar čomu Konrādu sarīkoja taaaaaaaadu ekonomisko "lēcienu", ka <br />vēl tagad pasaule godā tur "saldo pārīti" - Konrādu Adenaueru un Ludvigu Erhardu :-)<br />Viņiem kaut kā arī pēc "Gitļera" Vācijas sagrāves nebija piemirsies vienkāršais vācu<br />vārdiņš "die Ehre" (gods)...<br />Ruu<br /> <div id="sig_lower"> </div>