<br /><div id="sig_upper">100% pievienojos...<br /><br />ramonz<br />=======</div><br /><br /><div class="noTransl">Citējot <strong>Ģirts Karnītis <a href="mailto:girts.karnitis@di.lv"><girts.karnitis@di.lv></a></strong>:</div><blockquote style="border-left: #cccccc 1px solid; margin: 0pt 0pt 0pt 0.8ex; padding-left: 1ex">Dikti baidos, ka rezultāts būs nekāds. Kanceleja jau divreiz ir ministriju<br />finkcijas skaitījusi un vētījusi - čiks viens sanācis. Pie tam man kaut kā<br />ticība auditoriem ir dikti maza - tā gan radusies no IT auditoriem<br />(galvenokārt lielo kantoru IT auditoriem). Visādos tajos E&Y un<br />PriceWaterhouseCooper IT auditori nospiedošais vairums ir cilvēki, kuri no<br />IT zin tik, cik avīzē lasījuši. Un tad nu iet pēc čeklista - "Vai jūs taisat<br />bekapus"-"Jā, protams"-Ok, ķeksīts. Normālam sisadmam vai IT daļas vadītājam<br />nav problēmas sastāstīt ko tik vajag šitiem auditoriem. Varbūt funkcionālo<br />auditu baigi spečoki taisīs.<br />A ja mēs paskatāmies iepriekšējos VK funkciju auditus - ministrijas jauki<br />atrakstās - ņem savas funkcijas, kas viņām jādara pēc likuma, iedur ar<br />pirkstu debesīs un savu budžetu sadala starp tām. I fig sapratīsi - ja<br />funkcija ir "nodrošināt xxx" - vai tam vajag 1000Ls vai 1000000Ls. Kā arī<br />pēc f-ju nosaukumiem vispār neko nesaprast - tas tā kā iedotu funkciju -<br />"Saremontēt auto" - 1000Ls (lai par auto tēmu). Bez izvērstas tāmes un<br />nezinot, kas jādara, šo skaitli vispār nevar novērtēt - daudz vai maz. Un<br />vērtēšana arī notiek pēc kaut kādas revolucionārās sirdsapziņas - pilnīgi<br />skaidrs, ka darba devēju un arodbiedrību vērtējumi funkcijām ir pilnīgi<br />pretēji. Tad nonāk līdz apsurdam - vēstniecību māju uzsturēšana ir svarīgāka<br />par pašu vēstniecību un vēstnieka uzturēšanu - tjipa vēstniecības mājas<br />vajag, bet vēstniekus ņea.<br />Pie tam, šie auditi neviens neatbild uz jautājumu - a kāda x pēc mums šo<br />funkciju vispār vajag. Jo lai atbildētu uz šo jautājumu, valstij vajag kaut<br />kādu nebūt stratēģisku mērķi, attīstības virzienus utt, kas pēdējos gados<br />nav vispār. Nepieminiet krutos mērķus "sastādīt 2012. Gada abudžetu" un<br />"Ieveist Eiro". Eiro nevar būt mērķis, tas var būt tikai līdzeklis, lai<br />panāktu ko jēdzīgu.<br /><br />Tālākais Speciāli Mārai. Tā kā Tu teici, ka nav labi kritizēt, ja nepiedāvā<br />kaut ko vietā, tad te tev piedāvājums - sākt ar stretēģiskajiem mērķiem, tos<br />sadalīt pa darbībām utt, nonākot līdz konkrētām f-jam un pakalpojumiem. Tad<br />var vērtēt - ko vajag, ko nē, kāda mērķa sasniegšana ir prioritāte, kāda nē,<br />cik tas mums maksās, ko mēs varam atļauties un ko nē. Un tālāk šīs f-jas un<br />pakalpojumus sadalīt smalkāk līdz konkrētajiem izpildītājiem, termiņiem u.c.<br />resursiem, sasniedzamajiem rezultātiem (izmērāmiem) utt. Arī ar šādu<br />piedāvājumu ir iets pie ministrijām un pie Dombrovska - ieionteresētība<br />nulle. Ja kādam ir baigā interese vairāk palasīt:<br />Slaidi:<br />http://www.scribd.com/doc/25751317/Nacion%C4%81l%C4%81s-att%C4%ABst%C4%ABbas<br />-informat%C4%ABvais-modelis<br />Mana runa GovCamp2010 (ar vājiem nerviem neskatīties):<br />http://www.govcamp.lv/2010/01/27/video-nacionalas-attistibas-informativais-m<br />odelis/<br />Raksta gabals nelatviski:<br />http://www.vgtu.lt/leidiniai/leidykla/BUS_AND_MANA_2010/Information_and_Comm<br />unication/0782-0787_Bicevskis_Karnitis_Karnitis.pdf<br /><br />Ģirts<br /><br /></blockquote>