baidos apnikt, bet man tomeer gribas nokljuut liidz apakshai :D<br /><blockquote style="border-left: 1px solid rgb(204, 204, 204); margin: 0pt 0pt 0pt 0.8ex; padding-left: 1ex;"></blockquote>------------------------------<br />Vispār jau bez viskozitātes ir arī citi parametri, kuri iespaido eļļas darba spējas,<br />piemēram parametrs, ko tautas valodā varētu saukt par "pretestību šķidruma<br />slāņu nobīdei", resp. iekšējās berzes koeficients. Jo tas ir mazāks, jo pašā<br />eļļā mazāka pretestība kustībai. Loģiski, jo eļļa šķidrāka, jo šis koef. ir<br />mazāks un eļļa spēj strādāt aizvien mazākās "šķirbās". Lielākās tā vienkārši<br />nespēj "pašrealizēties" un izveidot eļļas ķīli, bet bezjēdzīgi izplūst no gultņa.<br />Vopšem, ko es te, lekcijas lasīt esmu nācis, vai? :-) Ir taču gana izziņu literatūras<br />un webā vispār "esot viss" :-)<br /><blockquote style="border-left: 1px solid rgb(204, 204, 204); margin: 0pt 0pt 0pt 0.8ex; padding-left: 1ex;"><br /> </blockquote>----------------------------------<br />Minētais ir viena no manis augstāk minētās parādības izpausmēm, praksē tā<br />arī ir. Eļļa, kura saslapinājusi metālu virsmas, nav pietiekoša darbojoša dzinēja<br />adekvātai eļļošanai, nepieciešama "sķidrā berze", un jo ātrāk, jo labāk, bet<br />maģistrāles tukšas ... :-) Praksē tas ir, piemēram, kloķvārpstas pamatgultņu,<br />klaņu gultņu u.c. slīdgultņu metāla virsmu tiešs kontakts.<br />Ruu<br /><div id="sig"> </div>