<blockquote style="border-left: 1px solid rgb(204, 204, 204); margin: 0pt 0pt 0pt 0.8ex; padding-left: 1ex;"> Tādēļ mans uzskats, ka šis lietas ir jādod darīt pavisam jauniem <br /> spēkiem, cilvēkiem, partijām. Vecie nedrīkst piedalīties principā.  <br /> Cilvēkiem pašiem  rūpīgi jāizvērtē, jādomā un jālasa un jāvāc info, par <br /> potenciālajiem kandidātiem, deputātiem etc, nevis kā tagad, ka savēl tos <br /> kas vislabāk reklamējas.<br /></blockquote>-------------------------------------<br />Nja, kā saka mans fāters, mums pietrūkstot 2 cilvēku sākumam - premjera<br />pirmā pēckara Vācijas kanclera Konrāda Adenauera līmenī, un ekonomikas<br />ministra Adenauera valdībā Ludviga Erharda līmeņa attiecīgā ministra. Abus<br />uzskata par "Vācijas atdzimšanas no pelniem" autoriem. Un viņiem bija <br />grūtāk ...Kā uzskata fāters, saimnieciskā ziņā KA bijis daudz kopīga ar <br />K.Ulmani :-)<br />Lai būtu par auto - abi minētie kungi, īpaši Erhards, bija īpaši VW atjaunošanas<br />un "pacelšanas " atbalstītāji. Erhards vispār izstūma cauri ideju par vācu <br />autofirmu neliela nomināla akciju izlaidi, kas ļāva piesaistīt tiem laikiem<br />milzīgus līdzekļus un, piemēram, ja 1940. gadu beigās VW sāka eksportēt<br />savu produkciju uz ... Kanādu :-) Un pildīt savas saistības sakarā ar Vācijas<br />strādnieku līdzekļu krāšanu "Tautas auto iegādei" - strādnieki cītīgi līmēja<br />speciālas marciņas uz īpašām kartītēm , kā tagad lielveikalos :-) Līdz karam<br />neviens savu "sakrāto" vabolīti nepaspēja saņemt. Adenauera un Erharda<br />darbību viens no rezultātiem bija tas, ka pēdējais pirms kara samaksājušais<br />jeb viņa ģimene / radinieki (karš tak bija starpā) saņēma savu godīgi samaksāto<br />"vabolīti" 1961. gadā. :-))))))))))<br /> <div id="sig"> </div>