[Autoliste] Fwd: Administratīvo pārkāpumu lietas turpmāk izskatīs vispārējās jurisdikcijas tiesas

Adro adro at eriga.lv
Sun Jul 1 14:54:28 EEST 2012


Hallo, tauta.
Shai zinjai ieteiktu pieveerst uzmaniibu - tiek kardinaali mainiita
APK lietu izskatiisaanas kaartiiba.
Turpmaak visu APK  lietu izskatiisana paarceljas uz vispaareejaas
jurisdikcijas tiesaam.
Kaapeec taa - garshs staasts, bet isumaa - peersonas  aizstaaviiba
pret valsts patvalju un sodiisana par valsts noteiktu paarkaapumu
vienaa tiesaa neesot pareizi, otrs aspekts - APK lieetas kaa mazaas
kriminaalietas tomeer paareizaak buutu izskatiit visparrigaas
jurisdikcijas tiesaam, kas kontinentaalaas sisteemas ietvaaros tiek
uzskatiitas arii par "taisniiguma tiesaam".
Kaa tas viss darbosies, nezinu, paies laiks redzeesim. Katraa zinjaa
process tika uzrakstiits visai skarbs :), nav gan pasam sanaacis gala
produktu paarlasiit :).

Ernests.

________________________________________
No: LetaNewsDelivery at leta.lv [LetaNewsDelivery at leta.lv]
Nosūtīts: svētdiena, 2012. gada 1. jūlijā 1:04
Kam: Leta
Tēma: Administratīvo pārkāpumu lietas turpmāk izskatīs vispārējās
jurisdikcijas tiesas

Administratīvo pārkāpumu lietas turpmāk izskatīs vispārējās jurisdikcijas tiesas

Rīga, 1.jūl., LETA. No šodienas tiek mainīta administratīvo pārkāpumu
lietu piekritība. Turpmāk šīs lietas izskatīs nevis administratīvās
tiesas, kā tas bija līdz šim, bet vispārējās jurisdikcijas tiesas.

To paredz šā gada 14.jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).

Līdz ar APK grozījumu stāšanos spēkā tiek novērsta arī iespēja
personām palikt nesodītām noilguma dēļ. Tas nozīmē, ka, piemēram,
dzērājšoferi turpmāk nevarēs neierasties uz tiesu un nesaņemt sodu, kā
attaisnojumu uzrādot ģimenes ārsta izsniegtu slimības lapu.

Ar grozījumu stāšanos spēkā tiek palielinātas iespējas cietušajiem
parastos gadījumos piedzīt no pārkāpēja nodarītos zaudējumus
administratīvā pārkāpuma lietvedībā, nevis atsevišķā tiesvedības
procesā, kā tas bijis līdz šim. Pārkāpējam uz lietas izskatīšanu gan
iestādē, gan tiesā būs jāierodas personīgi, vairs nebūs iespējams
pilnvarot advokātu un pašam tikmēr, piemēram, doties atvaļinājuma
braucienā.

Tāpat turpmāk nebūs iespējams uzlikt sodus nepilngadīgajiem, procesā
neiesaistot viņu vecākus, tādējādi vairs nevarēs rasties tādas
situācijas, ka vecāki uzzina par savu bērnu sodīšanu tikai tad, kad
saņem piedziņas dokumentus no tiesu izpildītāja. Šīs izmaiņas
panāktas, paredzot likumā obligātu iestādes pienākumu uzaicināt
nepilngadīgā likumisko pārstāvi uz lietas izskatīšanu.

Grozījumi arī paredz, ka lieciniekam vai cietušajam administratīvo
pārkāpumu lietās būs tiesības neliecināt par to personu, ar kuru
attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga
(nedalīta) saimniecība.

Kā teikts Latvijas Tiesu portālā, no šodienas persona, kura saukta pie
administratīvās atbildības, kā arī cietušais administratīvā pārkāpuma
lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt
augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt
rajona (pilsētas) tiesā.

Republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa
vietnieka un izpilddirektora lēmumu, pašvaldības administratīvās
komisijas lēmumu un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta
apsardzes dienesta lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu
administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar
lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai pēc
piekritības.

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit darbdienu
laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var
iesniegt protestu viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Atteikumu sākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras
tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt augstākā
iestādē darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Augstāka iestāde
lēmumu par iesniegto sūdzību pieņem desmit darbdienu laikā no sūdzības
saņemšanas dienas.

Institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izskatīt administratīvā
pārkāpuma lietu, izskatījusi pieteikumu un citus materiālus par
attiecīgo administratīvo pārkāpumu, var atteikties sākt lietvedību
administratīvā pārkāpuma lietā, ja izdarītais pārkāpums atzīstams par
maznozīmīgu.

Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie
administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona
(pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc
tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās
dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu
var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma
izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā
pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā
rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt desmit darbdienu laikā no lēmuma
paziņošanas dienas.

Apelācijas kārtībā rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu var pārsūdzēt
apgabaltiesā. Prokurors var iesniegt apelācijas protestu.

Rajona (pilsētas) tiesas vai tiesneša nolēmums ir pārsūdzams, ja tas
tieši noteikts APK.

Rajona (pilsētas) tiesas pieņemtu nolēmumu administratīvā pārkāpuma
lietas dalībnieks var pārsūdzēt desmit darbdienu laikā no pilna
nolēmuma paziņošanas dienas.

Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav
pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Administratīvās tiesas, ievērojot APK prasības, turpina izskatīt
administratīvo pārkāpumu lietas, kurās tiesvedība ir ierosināta līdz
2012.gada 30.jūnijam.

No šodienas Administratīvās rajona tiesas nolēmumi ir pārsūdzami
vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesā.

Jānis Skruzis LETA



More information about the Autoliste mailing list