[Autoliste] Re: Auto - dārgs prieks

[Adro]

> Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem bija
> bezdarba pieaugums 1948. un 1949. gadā, taču šī
> negatīvā parādība tika mērķtiecīgi un
> enerģiski apkarota, sākot plašu darbavietu
> radīšanas programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts
> virzīta un regulēta programma, nevis paļaušanās
> uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto neredzamo roku.
> Pēckara reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu
> brīvā tirgus teorijas, bet vairāk pēc Fridriha Lista
> nacionālās ekonomikas modeļa.

Vispaar jau tas ir pavisam prasts Keinsianisma modelis ;).
Dzentelmenis A.Smits tiiraa veidaa tika "pateereets" 18. - 19. gs USA un UK.

 >Līdz ar to bieži
> vien aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma.
> Pakāpeniskā cenu atbrīvošana un citi
> liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka > terapijas akti (kā nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet
> gan likumsakarīgas un
> izsvērtas reālās
> tautsaimniecības augšanas sekas. Sagrautās Vācijas
> atjaunošanā liela nozīme bija arī sabiedriskajiem
> darbiem, kuros līdz apmēram 1950. gadam tika iesaistīti
> visi Vācijas iedzīvotāji.

Atjausos oponeet - maaciibu graamataas sarakstiitas daudzas idejas.
Savukaakaart atrast pareizaas un un taas ieviest dziivee ir pavisam,
kas cits.
Idejas vari tirgot steriem - vinjaam veertiiba ir tikai tad, ja taas
kaadam ir vajadziigas un ir kads, kas taas var ieviest dziivee.Kaa,
pieemeeram, Eberhards un Adenauers.
Citi sho "nacionaalaas ekonomikas" ideju ir izmantojushi, lai veidotu
protekcionisma politiku, kura pie laba gala nevienu nav novedusi, jo
parasti noved pie aareejo tirgu sleegsananas, lai arii aizsargaatu
"saveejos".

> Maršala plāns Vācijā no ASV puses nebija tīri
> nesavtīgs akts, bet tomēr abpusēji izdevīgs.
> Palīdzība īstenojās kā atmaksājami
> kredīti Rietumvācijas privātsektoram, kas tika izsniegti
> ar nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem tiks iepirkti
> ASV pārtikas produkti, patēriņa preces, izejvielas un
> cita Vācijas industrijai nepieciešamā produkcija.


Atkal zinaams faktu sagroziijums.
Maarshala plaans nekad nav ticis pasniegts kaa daavana vai kas tamliidziigs.
Maarsala plaana pamataa bija vienkaarshi apsveerumi: vai sekot WWI
paraugam un nogeerbt DE pilniigi pliku (ljoti gribeeja franci),
izskatot arii modeli sho valsti sadaliit vairaakas. Otrs variants bija
tomeer njemt veeraa ieprieksheejo pieredzi, kas noveda pie Hitlera
naaksanas pie varas, kaa arii dazus geopolitiskos aspektus, un radiit
iespeeju sho valsti atjaunot un taa, lai taa vareetu atmaksaat gan
reparacijas un krediitus, kaa arii visu paareejo.
Un visu stingri kontroleeja okupaacijas varas jeb muusdienu valodaa
runaajot "starptautiskie kreditori" ;).
Izpildiijaa uzdevumu - dabuuja "cepuminjus". Gluzi kaa musdienaas ;).

> Kredīti bija jāatmaksā vācu markās. Šim
> nolūkam 1948. gada novembrī Frankfurtē tika dibināta
> Rekonstrukcijas banka  (Kreditaustalt für Wiederaufbau -
> KfW), kas apkalpoja Maršala plāna kredītus, bet
> saņemtos līdzekļus reinvestēja noteiktos industrijas
> sektoros un infrastruktūrā kā attīstībai
> piemērotus vidēja termiņa un ilgtermiņa
> kredītus. Gandrīz 50 gadus KfW uzticīgi kalpo kā
> nozīmīgākais valsts regulētais ekonomikas
> stimulēšanas instruments. Pašlaik KfW (Latvijā > līdzīgu misiju varētu uzņemties Latvijas
> Hipotēku un zemes banka - J.K.) ik gadu Vācijas
> industrijā iegulda ap 40 miljardiem marku jeb 26,3 miljardiem
> dolāru ražošanai piemērota kredīta. Bet > šā ekonomikas dzinēja sākums bija 1,4 miljardi ASV
> dolāru. Tas ir paraugs teicamai industriālajai
> kredītpolitikai.
>
>
> ramonz

Atkal tiek jauktas dazaadas lietas.
KfW nekad nav bijusi banka parastaa izpratnee kaada ir Hipoteeku un zemes banka.
KfW ir krediistaade, kas nenodarbojas ar komercdarbiibu, t.i., banku
biznesu, bet ar atmaksaajamu valsts subsiidiju administreeshanu.
Teoreetiski Hipoteeku un zemes banka ar shaadu darbiibu varees
nodarboties, kad viņai nogrieziis visu "galju" - banku biznesu un
meitas uznjeemumus. Faktiski paliks tikai nosaukums ;). Ja paliks.
Nevar gan noliegt, ka shaads modelis darbojas daudzaas valstiis un
sekmiigi. Jautaajums ir vai taa buus arii LV.

Ernests