[Autoliste] Re: Sveicieni no Ukrainas/Krimas

[Māra Niedra]

mjā, forši... biju tur nu ĻOTI sen, patika. jāmēģina aizkulties vēlreiz un 
kareizi ar auto. toreiz ar TU kautkadu tur lidojam.
toreiz nezināju, ka mana vecvecmamma bijusi guvernante ieks Lastockino 
Gnezdo. grafa bralens gribejis precet, tak vinja neesot varejusi saviem 
vecakiem to nodarit - ar krievu appreceties. atgriezas un izgaaja pie 
latviesa Niedras :)
maara

Morgen!

kādā jaukā vasaras dienā saņēmu uzaicinājumu aizbraukt līdz Feodosijai 
(Krimas autonomajā republikā). Bija piedāvājums Lidot līdz Kievai 2h 
lidojums +13h gaidīšana  līdz Simferopoles vilcienam tad 16h ar vilcienu un 
pēc tam nezin kā līdz Feodosijai. Rezultātā tika izštukots, ka ceļā tiks 
patērēts vismaz tikpat laika un naudas, kā braucot ar auto un galā mēs esam 
ierobežoti pārvietošanās brīvībā.

Tātad -
1) auto - subaru forester 2006 2,5 AT(4) - amerikānis - uz 55kkm uztaisīju 
apkopīti - jaunas riepas, eļļa, tosols, siksnas, ūdenssūknis, rullīši, 
svečvadi, sveces. kārbas un reduktora eļļas tika nomainītas jau pēc 
pirkšanas. Ritošai paaris reižu apgāju apkārt, neko neatradu... :))

2) ceļā dodamies ceturtdienas 23:45 - 4 cilvēki ar mantām. Bagāžnieks mēreni 
piekrauts, vieta pāri vēl paliek. Jau izbraucot uz E67 tiek saprasts, ka 
gaismas automātiski nelīmeņosies (manuālās pogas nav), kā rezultātā jābrauc 
ar "driving-lights" jo tuvās ir kā normālas tālās un ar talajam var boingus 
sēdināt...

3) brauciena daļa UZ Krimu:
Latvija - Lietuva - Polija - viss kā parasti nekā interesanta, ja neskaita, 
ka Polijā ceļi paliek arvien labāki un remonti arvien neuzkrītošaki.
Caur Ļubļanu dodamies Rava-Ruska pārejas virzienā. Sanāca ar nelielu līkumu, 
bet tas pat bija pietiekami labi un skaisti.

PL/UA robeža - dodamies cauri pa "zaļo koridori". Pie iebraukšanas stāv 
garumngara rina ar ukraiņu mašīnām un iem, kuriem nepieciešamas vīzas. Mēs 
braucam garām. Priekšā bija aptuveni 6 auto. Poļi brauc pēc benzīna un 
saļarkas, daļa šmigaina, kā rezultātā robežsargiem noskaņojums nedaudz 
ērcīgs un redzot mūs kā labdabīgos ceļotājus, vienkārši izstūma ārā ar 
tekstu - валите от сюдова!! :))

Pēc nepilnas stundas uz robežas nokļūstam Ukrainā. Momentā tiek saprasts, ka 
laika mašīna ir izgudrota un tā atrodas TUR! žiguļi, moskviči 24 volgas uz 
oriģināldiskiem, 130tais ziliņs utt utjpr. (no angļu valodas - You name 
it!). Saprotot, ka ceļi vairs nekad nebūs kā agrāk lēnām sākam virzīties 
Ļvovas virzienā. Kautkādā brīdī sākas ceļa remonts (nograuzts asfalts) 
aptuveni 20km garumā, pēc tam sākas pats remonts +/-2km garumā un tad jau ir 
izremontētais ceļš. Cik viņš bija garš vairs neatceros, bet drīz jau bijām 
Ļvovā, kur pēc noradēm un norādītā ceļa nokļūstam uz E50 caur Ternopoli...

[šajā brīdī bērni aiztaisa ausis, sievietes iet uzsmērēt maizītes un puikas 
ar nestabilu nervu sistēmu iet uzspēlēt videospēles..]

Tiem, kuri/-as nepaklausīja - stāstu. Nokļuvām uz nedaudz bojāta ceļa 
posmiņa 300km garumā.
Celš uz Ternopoli ir nevis vienkārš PI$$$DETS tur ir AXUJETJ un JOPTVAJU 
kautkādu ukraiņu māti!!!!! Tur starp bedrēm ir uzbērts asfalts un 
pieblietēšana atstāta fūru ziņā. Tb - ir sastumtas KAUDZES ar asfaltu, kas 
pēkšņi beidzas ar pamatīgu bedri. Braukt ar ātrumu 80 ir neprāts, ar 60 
skumji un ar 40 tevi apdzen visi, kā rezultātā Tu atkal tiec sastumts kādā 
bedrē, jo nav iespēju izvēlēties savu traektoriju. Rezultātā atkal sākam 
braukt ātrāk un atkal trāpam kautkur un braucot ar ātrumu 79-80km/h sev 
priekšā ieraugot špūri notirpst kājas un ceri, ka Forestera klīrenss būs 
pietiekams.
Fūres un vieglie ar nolauztām piekabju dīstelēm bija kādi 4-5, pārsistus 
riteņus pēc 20 pārstāju skaitīt, bij kāds pārīts autiņu, kuriem tilts 
mētājās kautkur blakus mašīnai.. vienvārdsakot vienā brīdī es biju apstajies 
paelpot svaigu gaisu un smagi pārdomāju par braukšanu uz mājām..

Paldies dievam visam ir gals... arī šim ceļa posmiņam.... Tālākais jau viss 
bija labi. Braucām pa "parastu ceļu" mēreni bedrainu, vidēji sūdīgu, bet tas 
jau bij normāli. Nokļuvām līdz Odesas šosejai. OOooooooo!!!! Das Autobahn!!! 
3 joslas, gluds , garām aiznesās brabus ar +/- 160-180 (protams 
profilaktiski atstājot dzirksteles no piekares atsitiena pret asfaltu), 
vienvārdsakot velkam! Vienā brīdī ieraugam uz šosejas gājēju pāreju - pa 
vidu nekurieni... pāri visām 3 joslām vienā virzienā.... gribētu redzēt to 
kurš uzdrošināsies iet pāri un arī tos drosminiekus kuri mēģinās nobremzēt.

Laime bija īsa, bija jānogriežas uz P06 līdz pat Krimai. Ceļa kvalitāte nu 
jau bija robežās no normāls līdz pat nesen uzliets (tas nebūt nenozīmē 
gluds). Tā lēnu garu nokļuvām līdz Krimai. Pēdējo ceļa posmu patīkamāku 
padarīja gardās vīnogas un dienvidu saule!

Pēc 36h ceļā esam nokļuvuši Feodosijā, braucot praktiski nonstopā, tikai 
apstājoties uzpildīties (pārsvarā Shell un lejot V-power - tb dārgāk nemēdz 
būt :) )
Siliņš pat zin ceļus un pilsētas Krimā, un mūs godīgi aizveda līdz 
Aizsardzības ministrijas sanatorijai. Kur arī mēs iemitinājāmies.

4) dzīvošana
Aizsardzības ministrijas sanatorija - Вход по санаторным книжкам! ar visu 
feiskontroli. nu normāli, tātad mašīna un paši drošībā. Sākumā uz uzņemšanas 
nodaļu, tur saņemam norīkojumu pie tantes 9 stāvā, kas mums izdos nomuriņu 
atslēgas 10 stāvā...
Tiekam savā izstabiņā - nu normāli gultas kā gultas, pie sienas Radio :) ir 
balkons, ir vannas istaba ar toču un dušu, dušā spainis un taziks.... 
Izrādās siltais ūdens ir no 8-10PM un naktī ūdens vispār nemē`dz būt, tāpēc 
esiet tik laipni un sateciniet.
Akjā arī 3 no 4 Feodosijas teritorijā esošajiem liftiem ir mūsu sanatorijas 
ēkā. jāsaka gan ka strādāja tikai 2 un lai nesabojātos plkst. 23.00 tie tika 
izslēgti...

Ar ēšanu viss ir labi - Dietiskā Ēdnīca rūlz! :) , visvisādi krodziņi, kur 
var dabūt šašlikus, eiropas un austrumu vrtuves. VIdēji viena ēdienreize 
2-3-4Ls bez liekām izvirtībām. Lai ga izvirtības nekādas dižās nesanāk, jo 
nesanāk. Porcijas nemaz nav lielas bet kopumā ir ļoti garšīgi. Gaļa garšo 
pēc cūkas, liellopa vai jēra, maize ir cepta no rauga un cukurs ir salds un 
neizkūst :) Ķīseļi un šokolādes krēmi garšo pēc bērnības! Paldies Tev 
eiropa...

5) darbs
Vispār jau pamatiemesls braucienam bija gaisa balonu festivāls. Šoreiz gan 
braucām kā tiesneši, nevis kā lidotāji. Rezultātā viens no pienākumiem bija 
sacensību direktoram sagatavot derīgu mērķu, un lidojamo teritoriju 
sarakstu. Godīgi deamies izpildīt savus pienākumus un ļoti nopriecājāmies, 
ka mēs dodamies prom no pilsētas, kur uznāca normāls dienvidu negaiss. 
Respektīvi no debesīm nokrita "dažpadsmit centimetri" ūdens :)
Kamēr mēs tā braukājām nokļuvām uz neliela lauku celiņa, kas kartē atzīmēts, 
kā plata pelēka un pilnīgi taisna līnija (krimas populārākais lauku ceļuu 
segums ir kūdra+māls). Pa to bija jānobrauc tikai kādi 3km lai nokļūtu 
galapunktā. Tuvojoties piekalnītei kautkā jocīgs likās ceļš - "asfalts?! 
nea... spīd... hmm... TAS TAK ŪDENS TEK!!". Nu neko darīt devāmies upei pret 
straumi, kamēr pamatne vēl nav izmirkusi. Pret kalnu vēl nekas viegli 
spolējot uzbraucam augšā. Pa hodu vēl izpeldēju cauri pirmajai peļķei, kas 
bija pašā kalna augšā un momentā apstājos pie nākamās. Otrā peļķe bija 
daudz.... kā sacīt jāsaka, jāmērcē kājas un gāju bradāt. Segums tāds, ka 
zandales nost nevilka un ūdens bija zem ceļgalu līmeņa. Kā rezultātā pieņēmu 
vienbalsīgu un autoritatīvu lēmumu maukt cauri. Patēlojām amfībiju, vilni uz 
kapota arī dabūju un cauri arī izbraucu!! No šī brīža es sāku piekrist tiem 
cilvēkiem kas foresteri lepni ieskaita "džipu" kategorijā :)
Izrādās, ka nobraukt no kalna nav mazāk grūti, kā tikt augšā, kaut arī vairs 
nebraucām pa upi. Braucot lejā riepas neattīrās (tās pašas dažas gropes, kas 
ir asfaltenēm), kā rezultātā autiņu noturēt taisni ir uz robežas ar 
neiespējami (es jau iepriekš rakstīju, ka segums ir kūdra+māls, tikai tagad 
bonusā vēl slapjš). Risinājums viens, braukt saprātīgi agresīvi. Atcerējos 
gan džipošas gan rallija braukšanu vienlaicīgi :) Un kas dīvaini - šoreiz 
pret manu braukšanu neviens neprotestēja!! :)))
Tā mēs nokļuvām līdz mums vajadzīgajai armijas bāzei, kura protama lieta 
kartē nav iezīmēta. Vietējie norādīja uz nost krītošo numura zīmi, ka derētu 
pielikt atpakaļ.
Par cik bāze atradās stepes vidū, tad pat pa "normālajiem" ceļiem braucošās 
taurijas bij velkamas, gazeles un žiguļi stumjami. vienvārdsakot - jautri! 
:)
Zaudējumi - saplēsta zemmotora plastmasa, kas sevi lepni dēvē par "pannu" un 
izrauts gabals no arku plastmasas.

Pārējās dienas bija silts, saulains un lidojams laiks, kā rezultātā baudījām 
festivālu no otras puses. Nebija slikti :)

6) atpūta
festivālos ierasts vēlu iet gulēt, agri celtis un starp ēdienreizēm 
nosnausties. Šoreiz viss bija nedaudz savādāk. Viss tas pats tikai bez 
gulēšanas pa dienu, JO - dienvidi, jūra, saule, klintis... uhh. Jābrauc 
ekskursijās. Un mēs braucām, Paši. Vienu dienu aizbraucām un izkāpelējāmies 
pa Sudakas cietoksni. Citu dienu uz Kerču - tb tālāko Krimas astrumu stūri, 
jeb Azova jūras šaurumu. Kur protama lieta bij arī jāizpeldas. Trešajā dienā 
bija jābrauc gar jūru uz Jaltu. Par to ceļu ir atsevišķs stāsts rakstāms, 
jonu nevieni Alpi, Tatri šim klāt nestāv. Nenobraukties!!! Diemžēl ar moci 
laikam uz turieni kādu laiku negribēšu, dēļ ceļa seguma, bet visādi citādi 
60-90grādu līkumi nav līkumi un viss kas ir mazāks ir taisne :)

/ atkāpe
atgriežoties pie auto tēmas - vai es jau minēju - SUBARU RULZ!!! 2,5 + AT ar 
VDC un Hill holderi. Ja es pirms tam zināju, ka tas viss ir labi, tad tagad 
es esmu sajūsmā un citu viedoklis neinteresē!!! vēlreiz atkārtoju - 
NEINTERESĒ! Ja kāds nav pamēģinājis šo motora jaudu, piedziņu un kārbu, 
apstākļos, ko es iepriekš aprakstīju, tad pat nenojauš uz ko šis auto ir 
spējīgs. Es pats nezināju...  :)
atkāpes beigas /

Pārējais - bilde pie pionieru nometnes, brauciens uz Jaltu uz Lastočkin 
Gnezdo, pastaigas, kāju mērcēšana, atpakaļceļš caur Simferopoli un atkal jau 
esam Feodosijā. Pēkšņi apjaušam ka rīt jābrauc mājās. Paliek tākā nedaudz 
skumji. Saule, jūra, vējš, arbūzi (tie paši ko Rimčikā tirgo, tikai uz ceļa 
pirkti), Krimas atpūtnieku kolorīts.

7) atpakaļceļš.
lai pagarinātu atvaļinājumu vēl 1/2 dienu pavadam slinki gatavojoties 
izbraukšanai un vēl reizīti nopeldoties. Kad jau ir skaidrs, ka ir jābrauc 
uzsākam garo ceļu mājup.
Šoreiz jau mēs esam gudrāki un arīdzan ar uzstādījumu - labāk tālāk bet ne 
caur Ternapoli! Pa P06 nokļūstam līdz Odesa-Kieva šosejai, Tad jau caur 
Kievai uz Warašavku, tb ceļš M07. Pareizāk būtu braukt pa M06 un Žitomiru, 
jo M07 vēl būvē, bet vietējie teica, lai braucam un tai saulītei, kas tur 
pie ceļa piekārta uzmanību nepievēršam un mēs paklausījām. Un labi, ka tā! 
Fantastiski labs ceļš, neapdzīvots un nepabeigts. Pat tie 20km, kas bij 
jābrauc pa sādžām gar  BY robežu nespēja sabojāt noskaņojumu.
Tā mēs ar lielu līkumu, bet pa labu ceļu nokļuvām Starovoitoves robežpunktā, 
kur atkal pēc nepilnas stundiņas bijām cauri polijā.
Robiņiem protams bij jautājums, a ko nebraucu atpakaļ, pa to pašu pāreju, 
kur iebraucu, uz ko saņēma izsmeļošu stāstu, pasmaidīja un teica, ka šī esot 
bijusi pareiz atbilde. Kā rezultātā mēs jau bijām gandrīz vai draugi un 
turpmāka uzmanība mums tikai tika pievērsta tikai tik daudz lai uzzinātu, 
vai subārs ir pietiekoši laba mašīna :)

Ar šo es arī stāstu varētu beigt, jo tālākā ceļa daļa atkal jau bij gauži 
neinteresanta.


Ar cieņu,
Morsitis
_______________________________________________
Autoliste mailing list
Autoliste at lists.autoliste.lv
http://lists.autoliste.lv/mailman/listinfo/autoliste